Ķīmisko starpproduktu attīstības vēsture

Kopš 1990. gadiem globālā organisko starpproduktu un smalko ķīmisko vielu rūpniecība ir pakāpeniski virzījusies uz austrumiem un ir izveidojusi ražošanas un tirdzniecības centru ar Ķīnu un Indiju kā kodolu. Līdz ar smalkās ķīmiskās rūpniecības parādīšanos Ķīnā pirmajā vietā tiek likts smalko ķīmisko izejvielu šķīdums, un Ķīnā notiek smalko ķīmisko starpproduktu attīstības uzplaukums.
Galvenie Ķīnas starpproduktu nozares izaugsmes iemesli ir šādi: pirmkārt, salīdzinot ar gatavajiem produktiem, starpproduktu tehniskās prasības ir zemākas, un lielākā daļa starpproduktu sintēzes nav aizsargāta ar patentiem; Otrkārt, salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm Ķīnai ir ievērojamas izmaksu priekšrocības starpproduktu ražošanā.
Kopš 1998. gada starpproduktu eksporta apjoms Ķīnā ir lielāks par importa apjomu, un izlaides pieaugums ir ievērojami lielāks nekā iekšzemes pieprasījuma pieaugums. 2006. gada beigās valsts un valstij nepiederošo smalkās ķīmijas uzņēmumu skaits sasniedza 13,000, un 2009. gada beigās to skaits pārsniedza 17,000, kas var ražot vairāk nekā 20,{11}} veidu smalko ķīmisko vielu 16 galvenajās kategorijās, un gada produkcijas vērtība ir palielinājusies no 1 triljona juaņu 2006. gadā līdz 1,8 triljoniem juaņu 2009. gadā. Ķīnas smalko ķīmisko vielu ražošanas līmenis pieauga no 23,1 procenta 1985. gadā līdz 47 procentiem 2009. gadā. 2004-2008 laikā starpposma uzņēmumu vidējais bruto peļņas līmenis Ķīnā saglabājās no 11 procentiem līdz 14 procentiem, ko mazāk ietekmēja makroekonomiskās svārstības.
Ķīnas smalko ķīmisko starpproduktu rūpniecība ir augusi un saglabās strauju izaugsmi, saglabājot vidējo ikgadējo savienojumu pieauguma tempu vismaz 15 procentu apmērā 5 gados. Smalko ķīmisko starpproduktu rūpniecība ir Ķīnas ķīmiskās rūpniecības pārveides reprezentatīvā nozare nākotnē, un tās ilgtermiņa attīstības telpa ir optimistiska.